Kādēļ  zālienā parādās sūna ?

Pretēji tautā populārajam uzskatam, sūna dārzā NAV skābas augsnes indikators. Vienlīdz spēcīgi sūna pārņem gan skābas, gan neitrālas un pat sārmainas augsnes. 

Pagājušā gadsimta 30. gados zinātnieks Andris Apinis veica apjomīgus pētījumus, pārbaudot ap 400 sūnu paraugu, ap 3000 sūnu substrāta (augšanas vietas) analīzes. Viņš visas sugas sadalīja 13 grupās, sākot no ļoti skābā vidē (pH 3–3,5) augošām sūnām līdz neitrālā (pH 6,1–7) vai sārmainā vidē (pH 7–8,5) augošām.

Zinātnieks Andris Apinis sūnu sugas pēc to iecietības pret kalcija daudzumu augsnē klasificēja piecās grupās:

-Tikai kaļķainā jeb sarmainā substrātā augošās sūnas.

-Labprāt kaļķainās augsnēs augošās sūnu sugas.

-Sūnas, kas vienlīdz labi aug gan skābās, gan sārmainās augsnēs.

-Sūnas, kas labprātāk aug skābākā augsnē.

-Tikai skābā augsnē augošās sūnu sugas.

Zinātnieks uzskaita sekojošus iemeslus:

a) Mainās klimats. Ziemas kļūst siltākas. Latvijai tradicionālā ziemā zeme sasalst līdz pat 1,2 metriem, dažreiz dziļāk. Rezultātā sals izcilā augsni, un tā tiek bagātināta ar gaisu. Nu jau vairākus gadus zeme nesasalst vispār (ar atsevišķiem izņēmumiem), ziemās ir atkušņi ar nepastāvīgu sniega segu un nokrišņiem lietus veidā. Biežie nokrišņi izspiež no augsnes gaisu, un tieši šāda vide patīk sūnām.

b)Arvien vairāk gar īpašuma robežām stādām blīvus dzīvžogus. Rezultātā ziemeļu puse dzīvžogam paliek ēnā. Un ēnainā vietā sūnu vienmēr būs daudz vairāk nekā saules pusē. (Ēnainā vietā virsma tik ātri neizžūst un augsnes virskārta ātrāk sablīvējas !)

c) Bieži un bagātīgi nokrišņi. Ļoti pārbagāti nokrišņi, kādi bija pagājušajā rudenī, arī būtiski veicina sūnas attīstību. Iedarbība tāda pati, kā nokrišņiem ziemā – izspiež no augsnes gaisu. Sūnas veidošanos zālienos veicina augsnes virskārtas sablīvēšanās.

Zāliena dziļā korķu aerācija ir risinājums, vairāk par to - 

https://www.mazaisdarznieks.lv/zaliena-aeracija/

#zālienaaerācija #sūna #pretsūnulīdzekļi